Resource information
Changes in soil morphological, physical and chemical properties as a result of establishing forest on agricultural lands were studied using as an example the lands naturally overgrowing in different periods of time by Norway spruce (Picea abies (L.) H. Karst.), silver birch (Betula pendula Roth.), grey alder (Alnus incana (L.) Moench) and aspen (Populus tremula L.). The research results showed that the soil with a texture of sandy loam and loam retains the morphological properties of agricultural land for up to 100 years. Secondary podzolization features in the soil profiles were detected in 100 years since the onset of afforestation. However, the podzolization has not been intensive enough to develop the Albic and Spodic diagnostic horizons over 200 years. After the forest has established itself on agricultural lands, the changes in the soil pHKCl, organic matter content, and Alo and Feo concentrations develop faster than those in the soil diagnostic properties in soil profile. The study showed that the changes in soil fertility resulting from afforestation of agricultural lands cannot be unambiguously interpreted.
Pētījums par augsnes morfoloģisko, fizikālo un ķīmisko īpašību izmaiņām lauksaimniecības zemju apmežošanās rezultātā veikts dažāda vecuma meža zemēs, kur parastās egles (Picea abies (L.) H. Karst.), āra bērza (Betula pendula Roth.), baltalkšņa (Alnus incana (L.) Moench) un parastās apses (Populus tremula L.) kokaudzes ir kolonizējušas bijušās lauksaimniecības zemes. Pētījums parādīja, ka augsnē, kuras granulometrisko sastāvu veido smaga mālsmilts un smilšmāls, lauksaimniecības zemju morfoloģiskās īpašības saglabājas līdz 100 gadiem. Sekundārās podzolēšanās pazīmes augsnes profilos konstatējamas 100 gadu laikā kopš apmežošanās sākuma, tomēr podzolēšanās process nav tik intensīvs, lai 200 gadu laikā izveidotos Albic un Spodic diagnostiskais horizonts. Pēc lauksaimniecības zemju apmežošanās augsnes pHKCl, organisko vielu satura un Alo un Feo koncentrācijas izmaiņas norisinās daudz ātrāk nekā izpaužas augsnes diagnostiskās pazīmes augsnes profilā. Pētījums parādīja, ka augsnes auglības izmaiņas, kas norisinās lauksaimniecības zemju apmežošanās rezultātā, nav vērtējamas viennozīmīgi.
